1 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzīs daudzas tautas no turienes – hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus – septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi, 
2 un Tas Kungs, tavs Dievs, dos tev viņus, tad tu tos sitīsi un nodosi tos iznīcībai; un tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. 
3 Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, 
4 jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt. 
5 Bet dariet ar viņiem tā: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocērtiet viņu elku kokus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs. 
6 Jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta; tevi Tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam kļūtu par īpašuma tautu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes.

16 Un tu aprīsi visas tautas, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev nodos; tava acs lai viņas nežēlo; tev nebūs kalpot viņu dieviem, jo tas tev ir slazda valgs. 

22 Un Tas Kungs, tavs Dievs, lēnām un pamazām izskaudīs tās tautas tavu acu priekšā; tu jau arī nevari tās strauji izdeldēt, ka nesavairojas pārāk daudz lauku zvēru. 
23 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tomēr tos nodos tavā varā un tos metīs šausmīgās nāves bailēs, tiekāms Viņš tos izdeldēs. 
24 Un arī viņu ķēniņus Viņš nodos tavā rokā, lai tu viņu vārdus zem debess iznīcini; nevienam nebūs tavā priekšā pastāvēt, tiekāms tu tos nebūsi izdeldējis. 
25 Viņu elku tēlus sadedziniet ugunī, bet neiekāro sudrabu un zeltu, ar ko tie greznoti, un nepiesavinies to, ka tu netopi ar to savaldzināts, jo viss tas ir negantība Tam Kungam, tavam Dievam. 
26 Neienes negantību savā namā, ka tu pats netopi izdeldēts tāpat kā tie, bet nicini to un lai tā tev riebtin riebjas, jo tā nes iznīcības lāstu. 

Piektā Mozus grāmata 7. nodaļa

1 Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un izpildāmi zemē, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums iemantot, visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū. 
2 Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka. 
3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi. 

29 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, būs izdeldējis tautas, kas tai zemē, uz kuru tu ej, lai tās sev pakļautu, un tu tās pakļausi un tur apmetīsies, 
30 tad sargies, ka tu netiec savaldzināts viņiem pakaļdarīt, kad tie tiks izdeldēti tavā priekšā, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem, tāpat arī es darīšu. 

Piektā Mozus grāmata 12. nodaļa

Ja pantus pārvērš mūsdienu terminoloģijā, tad Dievs Tas Kungs Jahve, ar sava pravieša Mozus lūpām, pēdējā runā liek ebrejiem uzsākt totālu un nežēlīgu genocīdu. Viņiem atkal jāsāk nogalināt, nogalināt un nogalināt –  šoreiz ne tikai dzīvniekus, bet visus “Apsolītās zemes” iedzīvotājus. Protams, tas nav mudinājums uz pilnīgi visa iznīcināšanu, bet tas attiecas uz konkrētām tautām, kuras dzīvoja “Apsolītajā zemē”. Citādāki noteikumi tiek noteikti attiecībā pret kādām “pilsētām, kas ir tālu no tevis”.

10 Un, kad tu nonāc pie kādas pilsētas, lai pret to karotu, tad piedāvā tai mieru. 
11 Un, ja tā pieņems mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev dod meslus un lai kalpo tev. 
12 Bet, ja tā mieru nepieņem, bet taisās ar tevi karot, tad aplenc to. 
13 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, to nodos tavā rokā, tad nokauj visus vīrus, kas tur ir, ar zobena asmeni. 
14 Bet sievas un mazos bērnus un lopus, visu, kas vien ir atrodams pilsētā, to ņem sev kā kara laupījumu un izbaudi visus labumus no šā sava ienaidnieka laupījuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 
15 Tā tev būs rīkoties ar visām pilsētām, kas ir tālu no tevis un kas nav šo tautu pilsētas. 
16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu. 
17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis. 
18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu.

Piektā Mozus grāmata 20. nodaļa

Doti pilnīgi skaidri un saprotami norādījumi, kurus vienkārši iekarot un kurus iznīdēt līdz pamatiem. No dotajiem tekstiem viegli var secināt, ka šo tautu “vaina”, pret kurām bija jāuzsāk nežēlīgs genocīds, ir šo tautu ticība citiem dieviem, dieviem, kurus sauc par “nešķīstiem”. Interesanti, ka pirmo reizi vēsturē genocīda galvenais mērķis ir iznīcināt citu ticību – ticību citiem dieviem. Mums nav zināms, cik svarīgs šis mērķis bija Ehnatona (Amenhoteps IV ) reformu pēdējā posmā, tad aizliegumu pielūgt vecos dievus ieviesa pats Ēģiptes faraons, bet arī viņš neuzsāka totālu slepkavošanu…

Līdz šim (tā saucamajā daudzdievību periodā) iekarotāji atnesa uz iekaroto zemi savu dievu kultu, bet neiznīcināja vietējās tradīcijas – ticību vietējiem dieviem. Cilvēki dzīvoja pēc principa: ”Zemi savā starpā sadalīja dievi un ne cilvēkiem mainīt dievu noteikumus”. Tagad šis princips tiek atmests. Runājot mūsdienu valodā, notiek “dievišķo” ietekmes sfēru dalīšana. Pie kam, tas notiek ar cilvēku rokām. Un tā dēļ ebreji nedrīkst saudzēt ne savējos, ne svešos.

2 Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, 
3 un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,- 

6 Bet šis pravietis vai šis sapņu sapņotājs lai tiek nonāvēts. Jo viņš ir sludinājis atkrišanu no Tā Kunga, jūsu Dieva, kas jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes un jūs ir atbrīvojis no vergu nama, ieteikdams jums nogriezties no tā ceļa, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis staigāt; tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus. 
7 Kad tavs brālis, tavas pašas mātes dēls, vai tavs dēls, vai tava meita, vai tava sieva, kas pie tavām krūtīm, vai tavs draugs, ko tu turi kā savu dvēseli, tevi slepenībā kārdinās, teikdams: iesim, kalposim citiem dieviem,- tādiem, ko ne tu, nedz tavi tēvi nepazīst, 
8 no to tautu dieviem, kas dzīvo jums apkārt, vai nu pavisam tuvu pie tevis, vai arī tālu no tevis, no viena zemes gala līdz otram,- 
9 tad nedod viņam vaļas un neklausi viņam, un tavas acis lai žēlodamas nekavējas pie viņa, un tu netaupi viņu un arī viņu nenoslēp, 
10 bet tev viņu būs bez žēlastības nokaut; tava roka lai ir pirmā, kas viņu nonāvē, un pēc tam visas tautas rokas,
11 ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. 
12 Bet lai viss Israēls dzird un bīstas, un lai tie turpmāk nedara vairs tādu ļaunu darbu kā šo tavā vidū. 
13 Kad tu dzirdēsi par kādu no savām pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir piešķīris, lai tu tur dzīvotu, sakām: 
14 ir parādījušies ļaundari no tava vidus un ieveduši kārdinājumā to pilsētu iedzīvotājus, sacīdami: iesim, kalposim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat,- 
15 tad tev būs labi izmeklēt, izvaicāt, izklausīt un izjautāt, un redzi, ja šīs baumas ir patiesas un tāda negantība ir notikusi tavā vidū, 
16 tad šīs pilsētas iedzīvotājus tev būs ar zobena asmeni bez žēlastības nokaut, un iznīcības lāsts lai ir pār to un pār it visu, kas tanī ir, un arī viņu lopus tev būs nokaut ar zobena asmeni. 
17 Un viss, ko tik vien tu tur esi salaupījis, tas tev ir jāsakrauj tās laukuma vidū, un tev šī pilsēta un arī viss, kas tur ir salaupīts, pilnīgi ar uguni jāsadedzina Tam Kungam, savam Dievam, un tai ir jākļūst par mūžīgu gruvešu kaudzi; neviens lai to vairs nekad neuzceļ, 
18 un nekas no šīs nolādētās vietas lai nepielīp pie tavas rokas, lai Tas Kungs varētu atgriezties no Savu dusmu karstuma un dot tev žēlastību un lai Viņš par tevi apžēlojas un lai tevi vairo, kā Viņš to ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis, 
19 jo tu esi Tā Kunga, sava Dieva, balsij klausījis, ka tev jātur visi Viņa baušļi, kurus turēt es tev arī šodien esmu pavēlējis, un dari, kas ir taisns Tā Kunga, tava Dieva, acīs. 

Piektā Mozus grāmata 13. nodaļa

2 Ja tavā tuvumā kādos no taviem vārtiem, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, atrastos kāds vīrs vai kāda sieva, kas kaut ko ļaunu dara Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, pārkāpdami Viņa derību, 
3 tā ka viņi iet un kalpo citiem dieviem un tos pielūdz un sauli vai mēnesi, vai visu debesu pulku, ko es neesmu pavēlējis darīt, 
4 un ja tas tev tiek paziņots un tu pats to dzirdi, tad tev to būs labi izzināt. Ja izrādītos, ka tā ir patiesība un ka šī negantība ir patiešām izdarīta Israēla vidū, 
5 tad tev būs izvest to vīru vai to sievu, kas šo grēku ir izdarījusi, savos vārtos, vīru vai sievu, un tie ir jānomētā ar akmeņiem, lai mirst.

Piektā Mozus grāmata 17. nodaļa

Noskaidrosim dažus svarīgus momentus.

Pirmkārt, grūti iedomāties, ka tajā laikā ir kāda pilsēta, kur nepielūdz kaut kādus dievus. Vismaz arheologiem un vēsturniekiem tādas nav zināmas.

Otrkārt, lūgšanu procedūras jeb kulta rituāli dažādām tautām bija ļoti līdzīgi. Ja runa būtu tikai par šo rituālu ārējo izpausmi, tad arī dievu pielūgšana “pilsētās, kas ir tālu no tevis” skaitītos nešķīstība, tomēr tā nenotiek.

Treškārt, Jahve – pirmais monoteisma dievs (ēģiptiešu faraona Ehatona reformas arī notika Jahves interesēs), tas ir pirmais dievs, kurš prasa pielūgšanu tikai sev un nevienam citam. Attiecīgi arī “tālajās pilsētās” bija daudzdievība, kas tomēr par nešķīstu netiek nosaukta. Tātad, runa nav par kaut kādu procesu pārejai uz monoteismu, un daudzdievība nav iemesls genocīdam. Secinājums, pēc manām domām, ir acīm redzams: Jahve ir ne tik daudz pret daudzdievību vispār, kā pret pielūgsmi konkrētiem dieviem – dieviem, kurus pielūdza Vecajā Derībā uzskaitītās tautas, kuras dzīvoja “Apsolītajā zemē”. Un galvenais šo dievu vidū bija Bāls  – dievs, pret kuru negatīvā attieksme kristietības tradīcijās saglabājusies līdz pat mūsdienām.

 

Андрей Скляров – Яхве против Баала (хроника переворота) fragments no grāmatas.

 

Bāls dažādu tautu mitoloģijā. Baāls, Balu, Zevs, Jupiters, Tors-Donars, Baāl-Hammons, Перун, Perkūnas,  Pērkons.