lapa tapšanas stadijā

Giza – koordinātes 29°58’33.71″N, 31° 7’51.06″
Apraksts
Lielā piramīda – tiek saukta arī par Heopsa ( Hufu ) piramīdu.
Apraksts


2 piramīda – Hafra jeb Hefrēna (Khafra) piramīda.


3 piramīda – Mikerīna (Menkaure) piramīda.

Loģiska analīze kāpēc ēģiptieši nevarēja uzbūvēt piramīdas – šeit

Kairas muzejs
Diemžēl no Kairas muzeja visi interesantie objekti pamazām pazūd. Muzejā aizliegts fotogrāfēt un tāpēc visas bildes ir sliktas kvalitātes,”pirātiskas”.

Dahshur
Sašķiebtā  piramīda – koordinātes 29°47’24.41″N, 31°12’33.79″E
Joprojām tūristiem slēgta.


Sarkanā piramīda – koordinātes 29° 48′ 30″ N, 31° 12′ 21″ E
Iekšējā uzbūve stipri līdzīga Gizas piramīdām. Milzīgi bloki, ideāli savienojumi, laba akustika. Ārējo apšuvumu, tāpat kā Sašķiebtajai piramīdai, kāds noņēmis. Ir versija ka to izdarījis faraons Snofru, kuram piedēvē piramīdu celtniecību.

Piramīdas – satelīti un apkārtnē esošās mastābas. Faraonu būvētas akmens kaudzes. Dažas būvētas uz seniem pamatiem, citās izmantoti būvmatereāli no lielajām piramīdām. Daudz mūsdienu restaurācijas.

Sadauzītais granīta sarkofāgs . Šādus leņķus granītā pat mūsdienās problemātiski izveidot.

Meidum – koordinātes 29°23’17.57″N, 31° 9’24.81″E
Apraksts
Wiki

Pakāpienveida piramīda – III dinastijas faraons Huni un viņa dēls Sneferu pārbūvējuši, restaurējušu savām vajadzībām .

Mastaba Nr17 – ar akmeņiem apkrāmēts pazemes bunkurs. Asociācijas ar patvertni ātomkara gadījumam vai celtni kaut kādām tehnoloģiskām vajadzībām. Faraoni apkrāmējuši ar akmeņiem un šo to pielāgojuši savām vajadzībām

Mastaba 16 un 61? – reāls faraonu darbs. Kaut kādus būvmateriālus atstiepuši no piramīdas, pārējais viss primitīvs.

Saqqara
Wiki

Džosera pakāpienu  piramīda 29°52’16.20″N, 31°12’59.47″E   It kā pirmā piramīda Ēģiptē.pareizāk būtu Džosers ir pirmais faraons kurš uz seniem megalītiskiem pamatiem uzbūvējis kaut ko līdzīgu piramīdai. Arī pirmais arheologs.
Unas piramīda – uzbūvēta uz kādas vēl senākas būves pamatiem.
Teti piramīda – 29°52’30.69″N, 31°13’18.49″E Uz sienām dažādi teksti. Piramīda izskatās pēc akmens čupas, bet iekšpuse ļoti kvalitatīvi nostrādāta. Iekšpusē atrodas sarkofāgs , kas pēc kvalitātes pārspēj Gizas piramīdu sarkofāgus.
Sekhemkheta piramīda – par piramīdu nosaukt grūti. Eja pazemē starp diviem akmens pauguriem.  Ticamāk, ka piramīda piebūvēta pie kādas senas megalītiskas būves, kas vēl tagad nepieejama pazemē.


Userkafa piramīda – megalītisks kodols apkrāmēts ar akmeņiem. Ievērības cienīga bazalta grīda pie piramīdas. Izgatavošanas tehnoloģija tāda paša kā Gizas kompleksā. Kā tas darīts nav skaidrs. Bazalts likts uz smilšakmens pamata un tieši atkārto visus nelīdzenumus. Virspuse pēc salikšamas noslīpēta ar kādu gigantisku instrumentu.


Serapeum – noslēpumains pazemes bunkurs. Liegta ieeja jebkuram neēģiptologam. 1995 gadā tur iekļūt izdevās amerikāņu pētniekam Kristoferam Dannam(Christopher Dunne) un 2008 gadā krievu pētniekam Aleksandram Skļarovam. Bunkurā atrodas 21 milzīga granīta kaste. 100 tonnas smagas. 4m garumā , 1,7 m platumā. Novietotas it kā bedrēs 1,5m zemāk par tuneļu grīdu. Bez tehnikas, ar rokām kastes vienkārši nav iespējams tur novietot. Kastes izgatavotas neiedomājāmi precīzi, pieliekot pie sienas lineālu tam cauri nespīd pat gaisma. Danns veica eksperimentu. Izveidoja rasējumu un lūdz četrām lielākajām ASV granītapstrādes firmām izgatavot tādu kasti. Atsaucās tikai viena un arī piedāvāja izgatavot no 5 daļām un uz vietas samontēt. Pārējās atteicās jo tādu darbu nav iespējams veikt ar mūsdienu tehniskajiem līdzekļiem. Visi zīmējumi, raksti uz “sarkofāgiem”vienkārši uzskrāpēti, var secināt , ka faraonu laiku cilvēki atraduši šīs kastes un apzīmējuši un izmantojuši kaut kādām savām vajadzībām. Vietām arī redzami remontdarbi. Bojātās vietas noslīpētas, bet nekvalitatīvi un zīmējumi iet pāri šiem remontdarbiem. Ēģiptologi to visu sauc par templi un “sarkofāgus ” senie ēģiptieši izgatavojuši ar rokām svētajiem vēršiem 🙂 Pašlaik izskatās , ka zem tuneļu remondarbu piesega tiek mēģināts ‘sarkofāgus’ izcelt virszemē.

Tālāk