Ebla – koordinātes 35° 47′ 52.8″ N, 36° 47′ 52.8″ E
Pilsēta aizņem milzīgu teritoriju. Veikta mūsdienu restaurācija. Pārsvarā primitīvas celtnes, bet vietām var redzēt labi apstrādātus blokus, kas varētu liecināt , ka pilsētas būvniecībā 2300 g.p.m.e. izmantoti arī kādas vēl senākas būves atliekas .
Wikipedia

Apameija – koordinātes 35°25’10.20″N, 36°24’4.10″E
Skaists , bet roku darbs.
Wikipedia

Dura Europos – koordinātes 34° 44′ 49.2″ N, 40° 43′ 48″ E
No pirmā skata nekā sevišķa. Parastas māla ķieģeļu celtnes, bet ir bloki kas izgatavoti ne no māliem, bet no kaut kādas ģipsim līdzīgas vielas. Šie bloki arī labi apstrādāti.
Wikipedia

Mari – koordinātes 34° 32′ 58″ N, 40° 53′ 24″ E
Izrakumos atrastas 24 tūkst. māla plāksnīšu ar ķīļrakstiem. Izvestas uz Franciju. Tulkošanās laikā atklājas saistība ar bībeles tekstiem un Vatikāns aizliedza publicēt tulkojumu, jo “plāksnītes var satricināt pasaules galveno reliģiju pašus pamatus “. Senos tekstos minēts, ka Mari ir desmitā pilsēta kas uzcelta pēc Lielajiem plūdiem. Oficiāli 3000 g.p.m.e. Arī šeit starp māla celtņu drupām var atrast ģipšveidīgus blokus.
Wikipedia

Ain Dara – koordinātes 36° 27′ 33.7″ N, 36° 51′ 7.5″ E
Mākslīgi veidotā kalnā atrodas dievietes Astartes templis. Senajos tekstos ar dažādiem vārdiem – galvenā sieviešu dzimtes dieviete. Templis celts no melnā bazalta un tuvākās atradnes ir 350 km tālu. Ir instrumentu pēdas.
Wikipedia

Palmyra – koordinātes 34°33’13.47″N, 38°16’0.85″E
No visa milzīgā, skaistā kompleksa izceļas Bāla templis, kurš izgatavots no milzīgiem, labi apstrādātiem blokiem. Bloku caurumos kādreiz bijuši metāla āķi. Ir versija, ka uz āķiem stiprināts papildus apšuvums, varbūt no metāla. Tipa ekrāns. Senos tekstos minēts, ka kolonas bijušas ietērptas zeltā. Kolonu gali apstrādāti ar nesaprotamas nozīmes instrumentu. Tieši tādas pašas instrumenta pēdas atrastas arī Ēģiptē.
Wikipedia
360 grādu panorāmas foto