AigarsR

Šis un tas par mani un ap mani.

Browsing Posts in Dažādi

Kā katru gadu, arī šogad sākas Ventspils 2016.gada fotoattēlu konkurss. Pēc būtības – Domes iepirkums mārketinga vajadzībām. Visi, kas piedalījušies šajā konkursā zina, ka konkursa komisijai patīk fotogrāfijas ar smaidošiem cilvēkiem dažādos Ventspils objektos. Smaidoša tūristu ģimenīte ar govi fonā. Nu tipiski reklāmas foto. Un te sākās problēmas. Nez, vai kāds nolikumu ir studējis, bet ļoti derētu. Būtībā konkursa komisija no fotogrāfiem prasa kaut ko Royalty-free licencei līdzīgu.

Vienā punktā tiek paskaidrots, ka fotogrāfijas tiks izmantotas komerciāli.

1.2.1.     iesaistot profesionālus fotogrāfus un amatierus, veikt tehniski, mākslinieciski kvalitatīvu, oriģinālu un atraktīvu fotoattēlu atlasi Konkursa rīkotāja tūrisma brošūru, karšu, kalendāru un citu izdevumu izdošanai, fotoizstādes par Ventspili veidošanai, kā arī ievietošanai Konkursa rīkotāja interneta portālos, tādā veidā popularizējot Ventspils pilsētu un veicinot tūrisma attīstību

Citā,  ka fotogrāfijas var tikt izmantotas, kur vien vēlās.

5.1.        Konkursa rīkotājs iegūst Atlasīto fotoattēlu un to digitālo failu neierobežotas lietošanas (izmantošanas) tiesības. Atlasītie fotoattēli tiek nodoti glabāšanai Ventspils muzeja krājumos.

Vēl citā tipiska Royalty-free prasība.

2.7.Pretendents uzņemas atbildību par atļaujas saskaņošanu ar fotoattēlos redzamajiem cilvēkiem par fotoattēlu publicēšanu.

Ja jūsu fotogrāfijas tiks atlasītas, tad līgumā par izmantošanu tas viss aprakstīts vēl konkrētāk. Nu kaut kas līdzīgi, kā nolikums juridiskām personām

2.  Ventspils pilsētas domei ir visas mantiskās tiesības neierobežotā termiņā uz manu šī apliecinājuma 1.punktā minēto Darbu izmantošanu, tajā skaitā komerciāliem mērķiem, kas ietver tiesības darbu: publiskot; reproducēt; iznomāt vai publiski patapināt; aranžēt vai citādi pārveidot; padarīt darbu pieejamu publikai Ventspils pilsētas domes izraudzītajā vietā un laikā; citas tiesības, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu.

Fizisko personu datu aizsardzības likums 6.pants. Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka reklāmā aizliegts attēlot, izmantot vai citādi minēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas.

Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tādēļ bērna personas datu apstrādei fotografēšanas ietvaros ir jāprasa vecāku piekrišana.

Un uzsvars te ir uz to, ka fotogrāfiju nedrīkst komerciāli izmantot bez attēlā redzamās personas rakstiskas atļaujas jeb Model release. Visā pasaulē foto stoki to ievēro drakoniski. Un te nav runa par portretu pa visu bildi. Model release vajag, ja uz bildes ir vienkārši atpazīstama persona. Citi stoki prasa Model release jau tad, ja bildē redzamas tikai ķermeņa daļas.Vēl citā katrai fotogrāfijai vajadzīga atsevišķa Model release ar konkrētu datumu, atbilstošu fotogrāfijas uzņemšanas datumam.

Tā kā tas viss ir ļoti nopietni. Kādai metenei, kura peldkostīmā pastaigājas pa jūrmalu var ļoti nepatikt, ka viņa pēkšņi braukā uz “Ventspils Reiss” busiņiem vai visi viņu nopēta Ventspils kalendārā. Tiesu darbi neizbēgami un jūs kā fotogrāfs 100% zaudēsiet, jo pircējs no jums nopircis Royalty-free fotogrāfiju, bet jūs šo licenci neesat nodrošinājis. Tātad tās ir tikai jūsu problēmas. Tas ir atrunāts arī pirkšanas līgumā. Nu, apmēram, kā nolikumā juridiskām personām.

4. Realizējot savas personīgās tiesības atsaukt Darba izmantošanu, segšu Ventspils pilsētas domei zaudējumus, kas radušies sakarā ar Darba izmantošanas pārtraukšanu 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Darba atsaukšanas brīža saskaņā ar Ventspils pilsētas domes iesniegtiem līgumiem vai cita veida zaudējumus apliecinošiem dokumentiem.

Fotogrāfi, esiet uzmanīgi, atspoguļojot Ventspils iedzīvotājus un viesus ikdienā un svētkos.

Fotogrāfēts 2015 gada 17.Martā  10 km no Ventspils.

Rudens veltes

No comments

“Dabas koncertzāle” šogad bija veltīta Pūšļu fukam jeb Fucus Vesiculosus. Pūšļa fuks ir Baltijas jūrā izplatīta brūna daudzgadīga aļģe, kas aug vidēji 1 līdz 6 metru dziļumā uz cietas, akmeņainas pamatnes, bet var augt pat līdz 15 m dziļi. Pūšļu fuka audzes dod patvērumu lielam skaitam dažādu sīku organismu.

Pieminot pāragri mūžībā aizgājušo talantīgo mūziķi, dzejnieku un aktieri Mārtiņu Freimani, Liepājā pie Latvijas 1.rokkafejnīcas noliek ziedus un dedzina svecītes.

Oficiālā hronika

13.I naktī PSRS tanki aplenc Lietuvas parlamentu, ieņem televīziju, radio, telegrāfu; nogalināti 14, ievainoti 110 Lietuvas iedzīvotāji. Agri no rīta radio pārraida Latvijas Tautas frontes aicinājumu iedzīvotājiem pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai un aizsargātu savas valsts stratēģiski svarīgākās celtnes. Zemkopības ministrs aicina baļķvedējus, smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku ierasties Rīgā barikāžu celšanai. Daugavmalā tautas manifestācijā piedalās 500 000-700 000 cilvēku
14.I Rīgā pie Augstākās Padomes, Ministru Padomes, radio, televīzijas, Telefona un telegrāfa centrāles tiek celtas barikādes. OMON uzbrūk cilvēkiem, kuri devušies sargāt Vecmīlgrāvja tiltu, šauj uz barikāžu dalībnieku mašīnām
16.I OMON vēlreiz uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem, apšaudē nāvējoši ievainots šoferis Roberts Mūrnieks. Vakarā OMON uzbrūk arī Brasas tilta sargiem
20.I īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilgst aptuveni stundu. Apšaudes laikā tiek nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. Ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM – Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Šī diena noteikta par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu
21.I Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu pārrunātu politisko situāciju Latvijā
22.I iekšlietu darbinieki nosūta vēstuli PSRS Augstākajai Padomei un prezidentam, pieprasot «nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās», izvest PSRS IeM OMON no Latvijas un tiesāt
24.I izveido Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamentu
27.I noslēdzas barikāžu laiks
Avoti: Latvijas 1985.-1996.gadā Notikumu hronika, IeM preses centrs

Tajā laikā strādāju Ventspils “Lauktehnikā” “Moskvič” remontu cehā. Mūsu priekšnieks bija kvēls neatkarīgas Latvijas patriots Miervaldis Rudēvics. Viņš arī bija galvenais barikāžu organizators no Ventspils “Lauktehnikas”. Tika sapulcināti visi “skārdnieku”un “moskviču” cehu strādnieki un izskaidrota situācijas nopietnība. Atceros, ka īpaši tika uzsvērts lēmumu doties pieņemt pašam visu kārtīgi izsverot, jo bija iespēja arī neatgriezties. Es nesen biju atgriezies no dienesta PSRS Gaisa desanta karaspēkā. Bija jocīga sajūta, ka tagad būs jākaro pret saviem nesenajiem biedriem. Viļņā tolaik ārdījās Pleskavas desanta divīzijas tanciņi. Lēmums doties tika pieņemts nešaubīgi, varbūt arī tāpēc, ka tas solījās būt varens piedzīvojums. Miervaldis noorganizēja “lauķenes” “ļetučku” kravas mašīnu ar pārvietojamo darbnīcu, kurā bija arī apsildes krāsns. Rīgā barikāžu celšanas darbi ritēja pilnā sparā. Mūs nez kāpēc norīkoja tieši pie Augstākās Padomes (Saeimas) durvīm. Mūsu brigādes uzdevums bija apsargāt Augstākās Padomes durvis. To arī pārmaiņus, ar Latvijas karogu rokās, darījām visu barikāžu nedēļu. Protams, izmantojām iespēju izstaigāt arī citus barikāžu objektus , pagulēt bibliotēkā vai kur citur , jo durvis bija vaļā visur. Šo tautas vienotības sajūtu nekad vairs neizjust. Tas bija vienreizēji. Latvieši, krievi , bagāti un nabagi palīdzēja viens otram ar ko tik varēja. Ar pārtiku, siltu tēju, ar informāciju , bezmaksas avīzēm, satelīta televīzijas pārraidēm.

To visu atceroties šodien kļūs diezgan bēdīgi. Pat tās “bļembas” Barikāžu aizstāvju piemiņas zīmes nav saņēmis neviens no strādniekiem, bet lielie priekšnieki , kas Rīgā nemaz nebija. Par Miervaldi nav runa , Viņš nesen aizgāja mūžībā ar Latvijas vārdu uz lūpām. Bet arī viņš uzsvēra, ka toreiz necīnījās par tādu Latviju, kāda tā ir tagad.

Kopš tām dienām daudzi raksta un jautā, kāpēc mēs bijām uz barikādēm: «Barikāžu dienās, stāvēdami pie betona bluķiem un ugunskuriem, mēs sapņojām par citu, labāku dzīvi.» «Barikāžu un puča dienās nemanīju daudzus kungus – biedrus, kas tagad sēž parlamentā, Ministru kabineta, ministrijās un citās prestižās vietās.» «Mēs neziedojām savu laiku, veselību un dzīvību krieviski latvisku, boļševistiski bēdīgu jaunbagātnieku labklājībai uz mūsu nabadzīgo grašu rēķina.» Tie ir daži izraksti no barikāžu dalībnieku vēstulēm, jo varas gaiteņos ātri aizmirsa rūpēties un gādāt par tiem, par tautu, kas izstāvēja barikāžu ugunskura dūmos šo brīvību.

Grūti bez rūgtuma atcerēties, kas noticis valstī brīvības gados. Boļševistiskā okupācija transformējās finansu ekonomiskajā. Tā dēvētie austrumu un rietumu investori (lieku vai netīru naudu turētāji) pērk, uzpērk, pārdod un pārpārdod zemi, ēkas, akvatorijus un citu tautai piederošu mantu…

Nemākulīga, mantkārīga, bezatbildīga, pasīva un nodevīga, daudzu valdošo organizāciju, kā arī daudzpartijiska, kašķīga darbība sašķēla tautu, izveidojot neredzamas, bet jaušamas barikādes…, kuru vienā pusē stāv deputāti, ministri, ierēdņi, baņķieri, ofšoristi, visādi padomnieki un pilnvarnieki, partiju elite. Viņpus barikādēm mīņājas pensionāri, invalīdi, represētie, zemnieki, strādnieki, skolotāji, mediķi, zinātnieki, mākslinieki, policisti un citu labu darbu darītāji. Ieklausīsimies Svētajos Rakstos teiktajā: «Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, var nepastāvēt.»

Šeit vēl viedoklis atšķirīgs no oficiālā aisbergs.lv

Visas fotogrāfijas manas. Bildētas ar krievu analogo fotokameru FED3. Saprotu , ka kvalitāte drausmīga, bet citu nav.