AigarsR

Šis un tas par mani un ap mani.

No 30.jūnija līdz oktobrim Ventspils pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs pasaulē vērienīgākais publiskais mākslas pasākums “Govju parāde Ventspils 2012”

Izvietojuma karte šeit

Atkal rudens

No comments

“Dabas koncertzāle” šogad bija veltīta Pūšļu fukam jeb Fucus Vesiculosus. Pūšļa fuks ir Baltijas jūrā izplatīta brūna daudzgadīga aļģe, kas aug vidēji 1 līdz 6 metru dziļumā uz cietas, akmeņainas pamatnes, bet var augt pat līdz 15 m dziļi. Pūšļu fuka audzes dod patvērumu lielam skaitam dažādu sīku organismu.

Pieminot pāragri mūžībā aizgājušo talantīgo mūziķi, dzejnieku un aktieri Mārtiņu Freimani, Liepājā pie Latvijas 1.rokkafejnīcas noliek ziedus un dedzina svecītes.

Oficiālā hronika

13.I naktī PSRS tanki aplenc Lietuvas parlamentu, ieņem televīziju, radio, telegrāfu; nogalināti 14, ievainoti 110 Lietuvas iedzīvotāji. Agri no rīta radio pārraida Latvijas Tautas frontes aicinājumu iedzīvotājiem pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai un aizsargātu savas valsts stratēģiski svarīgākās celtnes. Zemkopības ministrs aicina baļķvedējus, smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku ierasties Rīgā barikāžu celšanai. Daugavmalā tautas manifestācijā piedalās 500 000-700 000 cilvēku
14.I Rīgā pie Augstākās Padomes, Ministru Padomes, radio, televīzijas, Telefona un telegrāfa centrāles tiek celtas barikādes. OMON uzbrūk cilvēkiem, kuri devušies sargāt Vecmīlgrāvja tiltu, šauj uz barikāžu dalībnieku mašīnām
16.I OMON vēlreiz uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem, apšaudē nāvējoši ievainots šoferis Roberts Mūrnieks. Vakarā OMON uzbrūk arī Brasas tilta sargiem
20.I īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilgst aptuveni stundu. Apšaudes laikā tiek nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. Ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM – Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Šī diena noteikta par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu
21.I Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu pārrunātu politisko situāciju Latvijā
22.I iekšlietu darbinieki nosūta vēstuli PSRS Augstākajai Padomei un prezidentam, pieprasot «nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās», izvest PSRS IeM OMON no Latvijas un tiesāt
24.I izveido Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamentu
27.I noslēdzas barikāžu laiks
Avoti: Latvijas 1985.-1996.gadā Notikumu hronika, IeM preses centrs

Tajā laikā strādāju Ventspils “Lauktehnikā” “Moskvič” remontu cehā. Mūsu priekšnieks bija kvēls neatkarīgas Latvijas patriots Miervaldis Rudēvics. Viņš arī bija galvenais barikāžu organizators no Ventspils “Lauktehnikas”. Tika sapulcināti visi “skārdnieku”un “moskviču” cehu strādnieki un izskaidrota situācijas nopietnība. Atceros, ka īpaši tika uzsvērts lēmumu doties pieņemt pašam visu kārtīgi izsverot, jo bija iespēja arī neatgriezties. Es nesen biju atgriezies no dienesta PSRS Gaisa desanta karaspēkā. Bija jocīga sajūta, ka tagad būs jākaro pret saviem nesenajiem biedriem. Viļņā tolaik ārdījās Pleskavas desanta divīzijas tanciņi. Lēmums doties tika pieņemts nešaubīgi, varbūt arī tāpēc, ka tas solījās būt varens piedzīvojums. Miervaldis noorganizēja “lauķenes” “ļetučku” kravas mašīnu ar pārvietojamo darbnīcu, kurā bija arī apsildes krāsns. Rīgā barikāžu celšanas darbi ritēja pilnā sparā. Mūs nez kāpēc norīkoja tieši pie Augstākās Padomes (Saeimas) durvīm. Mūsu brigādes uzdevums bija apsargāt Augstākās Padomes durvis. To arī pārmaiņus, ar Latvijas karogu rokās, darījām visu barikāžu nedēļu. Protams, izmantojām iespēju izstaigāt arī citus barikāžu objektus , pagulēt bibliotēkā vai kur citur , jo durvis bija vaļā visur. Šo tautas vienotības sajūtu nekad vairs neizjust. Tas bija vienreizēji. Latvieši, krievi , bagāti un nabagi palīdzēja viens otram ar ko tik varēja. Ar pārtiku, siltu tēju, ar informāciju , bezmaksas avīzēm, satelīta televīzijas pārraidēm.

To visu atceroties šodien kļūs diezgan bēdīgi. Pat tās “bļembas” Barikāžu aizstāvju piemiņas zīmes nav saņēmis neviens no strādniekiem, bet lielie priekšnieki , kas Rīgā nemaz nebija. Par Miervaldi nav runa , Viņš nesen aizgāja mūžībā ar Latvijas vārdu uz lūpām. Bet arī viņš uzsvēra, ka toreiz necīnījās par tādu Latviju, kāda tā ir tagad.

Kopš tām dienām daudzi raksta un jautā, kāpēc mēs bijām uz barikādēm: «Barikāžu dienās, stāvēdami pie betona bluķiem un ugunskuriem, mēs sapņojām par citu, labāku dzīvi.» «Barikāžu un puča dienās nemanīju daudzus kungus – biedrus, kas tagad sēž parlamentā, Ministru kabineta, ministrijās un citās prestižās vietās.» «Mēs neziedojām savu laiku, veselību un dzīvību krieviski latvisku, boļševistiski bēdīgu jaunbagātnieku labklājībai uz mūsu nabadzīgo grašu rēķina.» Tie ir daži izraksti no barikāžu dalībnieku vēstulēm, jo varas gaiteņos ātri aizmirsa rūpēties un gādāt par tiem, par tautu, kas izstāvēja barikāžu ugunskura dūmos šo brīvību.

Grūti bez rūgtuma atcerēties, kas noticis valstī brīvības gados. Boļševistiskā okupācija transformējās finansu ekonomiskajā. Tā dēvētie austrumu un rietumu investori (lieku vai netīru naudu turētāji) pērk, uzpērk, pārdod un pārpārdod zemi, ēkas, akvatorijus un citu tautai piederošu mantu…

Nemākulīga, mantkārīga, bezatbildīga, pasīva un nodevīga, daudzu valdošo organizāciju, kā arī daudzpartijiska, kašķīga darbība sašķēla tautu, izveidojot neredzamas, bet jaušamas barikādes…, kuru vienā pusē stāv deputāti, ministri, ierēdņi, baņķieri, ofšoristi, visādi padomnieki un pilnvarnieki, partiju elite. Viņpus barikādēm mīņājas pensionāri, invalīdi, represētie, zemnieki, strādnieki, skolotāji, mediķi, zinātnieki, mākslinieki, policisti un citu labu darbu darītāji. Ieklausīsimies Svētajos Rakstos teiktajā: «Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, var nepastāvēt.»

Šeit vēl viedoklis atšķirīgs no oficiālā aisbergs.lv

Visas fotogrāfijas manas. Bildētas ar krievu analogo fotokameru FED3. Saprotu , ka kvalitāte drausmīga, bet citu nav.